Uz sākumlapu | Informācija

Par demokrātiju

Demokrātija. Šo vārdu mēs ļoti bieži redzam un dzirdam "pateicoties" daudziem masu informācijas līdzekliem. Ja tiem ticēt, tad iznāk, ka demokrātija jau "uzvarēja" gandrīz visā pasaulē. Ja pat 1991.gada augusts Krievijā - demokrātijas uzvara, tad ko var teikt par tā saucāmā "attistītā kapitālisma" valstīm? Bet ASV - vienkarši demokrātijas etalons.

Bet kas iznāks, ja neticēt masu informācijas līdzekliem, bet padomāt mazliet pašiem?

Demokrātija, tulkojumā no grieķu valodas nozīme "tautas vara". Piedavāju uzmanīgi apskatīties, kur ir redzama šī pati tautas vara, gan mūsu valstī, gan lielītās ASV.
Iznāk, ka izpaužas šī vara ļoti ierobežoti - tautas velmes mēģina noteikt tikai reizi četros gados, parlamenta vēlēšanās, prezidenta vēlēšanās un tml.. Turklāt nekad nejautā konkreti kas jādara, kā jādara - bet piedavā vienkarši nosaukt tos, kuri visu darīs. Tātad, par tautas viedokļi interesejas ne tikai reti, bet arī ļoti šaura jautājumu lokā. Pie kā, priekšvēlēšanas agitācijas gaitā vēlētājam uzbāž milzīgo dezinformācijas un melīgu apsolījumu daudzumu. Tātad, ierobežojumu un psihiskās vardarbības ceļā tautas griba tiek sašķobīta, transformēta to, kuru rokās ir reālā vara, labumā.

Protams, pati pa sevi pilnvaroto pārstāvju, cilvēku, kuriem uztic valdības un koordinēšanas funkciju veikšanu, izvēlēšanas ideja ir ļoti laba. Bet šī ideja radās diezgan sen. Un ar laiku dažas lietas mainās. Piemēram, auto, kas 80 gadu atpakaļ tika uzskatīta par superīgo autosacīkšu dalībnieku, shodien ir tikai interesants mehānisms un trokšņu avots. Tehniskā progresa gaitā automashīnas tika modernizētas: paradījas jaunie materiāli, jauni degvielas veidi, notika butiskas izmaiņas konstrukcijā. Tāpat varas pārstāvju izvēles idejai, manuprāt, jau sen ir nepieciešami butiskie uzlabojumi un papildinājumi.

19.gadsimtā, protams, parlamenta vēlēšanas bija vairāk nekā pietiekošas lai sauktu valsts par demokrātisko. Tolaik šāda veidā pasākumi - miljonu cilvēku aptaujas, balsu skaitīšana - bija diezgan darbietilpīgi un dārgi. Bet mūsdienu informāciju tehnoloģiju attistības fonā tādu lietu kārtību es nenosauktu par demokrātiju. Ka jau teicu augstāk, tautai pašlaik praktiski nav iespēju ietekmēt ierēdņu veicamai politikai, bet tie, kuriem ir vara, izmanto visu informāciju tehnoloģiju spēku lai veiktu cilvēku manipulēšanu.

Padarīt tā, lai demokrātija arī šodien būtu pilnvertīgā un atbilstu savam nosaukumam pavisam nav grūti. Šeit jāizmanto tās pašas informācijas tehnoloģijas. Bet jāizmanto ne ka pagadās, bet tieši tautas gribas noskaidrošanai plaša jautājumu lokā, un lai ievērotu cilvēku viedokļus valsts lēmumu pieņemšanas procesā. Tas, ko būtu parāk dārgi, vai neiespājami izdarīt kādu 20 gadu agrāk, mūsdienīgā informācijas tehnoloģiju attistības fonā var kļūt par realitāti tuvākājā laikā.

Paskataties apkārt! Gandrīz katrā ielu stūrī jūs redzat bankomatus. Pēc būtības, katrs bankomats ir dators, kuru aizsargātas sakaru līnijas savieno ar centrālo datu bāzi. Bankomātu sistēma izpilda šādas funkcijas:

Ka redzat, bankomātu sistēma, principā, izpilda tādas pašas funkcijas, ka mūsdienu vēlēšanu sistēma. Tikai vēlēšanas iecirknī jums kartiņas vietā prasa uzrādīt pasi, pogu spiešanas vietā jūs kautko izsvītrojat vai atzīmējat vēlēšanu biletenī, vēlāk biletenis tiek apstrādāts (saskaitīts).

Tātad, šodien pilnīgi reāli var atteikties no novecojuša veida vēlēšanām un aizvietot tās ar balsošanu caur sistēmu, līdzīgu bankomātu sistēmai. Varbūt, pat šodien būtu parāk dārgi veidot sistēmu, ja izmantotu to tikai reizi četros gados. Bet tādu sistēmu var izmantot pastavīgi. Katram cilvēkam jebkurā laikā jābūt tiesības gan nobalsot pēc jebkura jautājuma, gan piedavāt apspriešanai un balsošanai jebkuru jautājumu, kurš viņu interesē. Šādas sistēmas izveidošana un pielietošana atļautu noskaidrot tautas gribu ar līdz šim neiespējamu precīzitāti, un pieņemt lēmumus, kurus patiešam var nosaukt par demokrātiskiem.

Arī nepieciešama vēl viena niance - balsošanas atklātums. Pilnīgi saprotama, un, manuprāt, attaisnojama bija aizklātas balsošanas pielietošana līdz revolūcijai informāciju tehnoloģijās, kad katra cilvēka iteresi jautājumā "kas par ko balsoja" apmierināšana bija nereāla vai parāk dārga. Bet aizklātas balsošanas principam ir viens liels trūkums - pilsonis nevar pārliecināties balsu saskaitīšanas pareizībā, kas dod iespēju falsificēt rezultātus.

Datorizētas vēlēšanu sistēmas izmantošana dos iespēju padarīt balsošanu par atklātu. Katrs cilvēks pats varēs pārliecināties balsu saskaitīšanas pareizībā, tāpēc vēlēšanu falsifikācijas iespēja būs pilnīgi izslēgta.

Varbūt, dažiem šis mans apgalvojums var izlikties drusku dīvains. Daudzi jau dzirdēja par praktiski visvareniem hakeriem, kuri ielauzas informācijas sistēmās, "uzlauž" datorus pat šādas nopietnās iestādēs ka Pentagons un CIP. Arī nopietns jautājums ir cilvēku drošība. Cilvēku, kuri tieši apkalpo informācijas sistēmu, kuriem ir piekļušana tai no "iekšpuses". Arī, liekās, ka viens vienkaršs cilvēks nekad nevarēs patstavīgi pārbaudīt miljonu balsu saskaitīšanas pareizību. Visas tās ir nopietnas, bet viegli risināmās problēmas.

Informācijas sistēmas "uzlaušanas", to darba traucēšanas un balsošanas rezultātu mēģinājumu profilaksei var piemērot šādus risinājumus:

Balsu saskaitīšanas pareizības pārbaudi atklātā balsojumā var viegli veikt pat viens cilvēks, jo sistēmā būs pieejami visu balsojošo vārdi un adreses, arī būs iespēja sagrupēt šos datus pēc reģioniem, pilsētam, mikrorajoniem un pat pēc atsevišķam mājam.

Piemēram ko darīt, ja pēc kāda balsojuma rezultātiem tiek pieņemts, ka jums liekas, nepopulārs lēmums, t.i. ja vairākums cilvēku, ar kuriem jūs tieši sazināties,kurus pazīstat personīgi ir pret šāda lēmuma, bet vidējie rezultāti pēc jūsu pilsētas vai ciema iznāka citādi?

Lauku teritorijā parasti visi viens otru pazīst, tāpēc šeit vispār nav problēmu ar pārbaudi. Pilsētas apstākļos ir grūtāk. No informācijas sistēmas var, piemēram, saņemt kādu skaitu "negatīvi nobalsojošo" namu, izvēlēties no tiem dažus un pārbaudīt, vai atbilst sistēmas dati patiesībai, parunājot ar izvēlētās mājās dzīvojošiem cilvēkiem.

Tātad, sistēmas uzlaušanas fakts ir diezgan viegli konstatējams, tāpēc arī tādās uzlaušanas sabiedriskā bīstamība nav liela pat salīdzinot ar mūsdienu bankomata uzlaušanas bīstamību, jo bankomata zagļis paņem naudu, kura var pazust un netikt atgriezta, ar ko tiks nodarīts materiālais zaudējums bankai un/vai bankas klientiem. Balsošanas sistēmas uzlaužotais neko nezog, viņš tikai var sabojāt (iztīrīt vai izmainīt) informāciju, bet šī informācija ir diezgan viegli atjaunojama. Pat ja dati tiks pilnīgi, neatjaunojami iznīcināti (bet tam ir maza vārbūtība, jo vienmēr tādās nopietnās sistēmās notiek rezerves kopēšana) - cilvēki vienkarši nāks pie "bankomatiem" un atkārtoti pierakstīs sistēmā savus viedokļus tā, ka uzskatīs pareizi un izdzēsis viedokļus, kurus tiem pierakstīja nepareizi. Protams, tādas sistēmas uzlaušana ir sabiedriski kaitīga darbība, jo kamēr cilvēku vairākums nepaziņos ka viņu viedokļu informācija ir pilnīgi atjaunota, sistēmas datus vienkarši nevarēs tieši izmantot valsts lēmumu pieņemšanā, t.i. iespējams, ka kādu laiku valsts sistēma būs spiesta strādāt pēc novecojušiem (mūsdienu) un, respektīvi, zemāk efektivajiem principiem. Tātad, sistēmas uzlaušana ir nepatīkamā, bet ne katastrofālā lieta, un fantāzijam par to, ka faktiski vara var kļut hakeru rokās, nav ne kāda daudz-maz nopietna pamata.

Skaidrs, ka svarigākie lēmumi, tādi ka prezidenta, ministra, augstākās tiesas priekšsēdētāja, t.i. saistīti ar augstākas valsts varas pāreju, japieņem ne uzreiz pēc respektīvo datu paradīšanās sistēmā, bet uzgaidot kādu laiku, pietiekošu lai veiktu pārbaudi uz uzlaušanas esamību. Domāju, ka pārbaudes termiņš šeit varētu būt viena-divas nedēļas.

Tāda sistēma dos pilsoņiem iespēju izskatīt visplašāko jautājumu loku, bet jāizstrādā arī tautas viedokļa ievērošanas mehānisms valsts līmeņa lēmumu pieņemšanā, jo cilvēki var izteikt dažādus viedokļus, pat pretrunīgus, t.i. tādus, kurus pat vēloties nevar ievērot absolūti precīzi. Cilvēki, piemēram, var izteikties par bezmaksas izglītību, par bezmaksas medicīnu, un tā paša laikā pieprasīt nodokļu pazemināšanu. Es tādā veidā redzu cilvēku viedokļu ievērošanas mehānismu:

Visus jautājumus, kuri tiek izskatīti datorizētās balsošanas sistēmā, vajadzētu sadalīt vairākās grupās un diferencēti risināt viedokļu ievērošanas problēmas katrā no grupam. Manuprāt, vajadzētu izdalīt trīs jautājumu grupas.

Grupa A

Grupa B Grupa C Autors: Ēriks Snarskis
Uz sākumlapu | Informācija Rambler's
Top100
Rambler's Top100